Galvenā Darvina balvas pamatdoma ir tāda, ka muļķīgā ceļā no dzīves šķīries cilvēks vairāk nespēs nodot savus stulbuma gēnus nākamajām paaudzēm. Raksti par prēmijas laureātiem parādās kā ilustrētajos žurnālos, tā interneta portālos, taču daudzi lasītāji pat nenojauš, ka lielākā daļa uzvarētāju realitātē nekad nav eksistējuši. Lielākā daļa Darvina prēmijas stāstu ir mūsdienu folklora.
Palīdzība cilvēces genofondam
Darvina prēmija nav tikai stāstu par muļķīgas nāves gadījumiem apkopojums, tai ir savi strikti nosacījumi un sava pasniegšanas koncepcija. Evolūcijas teorijas autors Čārlzs Darvins par galveno šī procesa virzītājspēku uzskatīja dabisko atlasi: izdzīvo vai nu stiprākie, vai gudrākie, savukārt vājākie un garīgi mazāk attīstītie iet bojā. Attiecīgi izdzīvojušie savas labākās īpašības nodod pēcnācējiem, un tieši šādā ceļā, pēc Darvina teorijas, pērtiķis kļuva par cilvēku.
Mūsdienu pasaulē cilvēkiem nav jācīnās ar tādām problēmām kā pirms daudziem gadu tūkstošiem, arī sabiedrība vienmēr atbalsta savus locekļus, tādēļ dabiskā atlase ir faktiski apstājusies. Šobrīd pat visvājākais un garīgi neattīstītākais «homo sapiens» ne tikai izdzīvos, bet (ar nelielu izmanību) arī atstās pēcnācējus. Tomēr pastāv arī izņēmumi, kuri pamanās ne tikai neizmantot šīs iespējas, bet arī šķiras no dzīves (vai vīrišķās atribūtikas) vismuļķīgākajos veidos. Atbilstoši Darvina balvas koncepcijai šie cilvēki šādi ir palīdzējuši cilvēcei, atbrīvojot tās genofondu no saviem gēniem, un par to viņiem pienākas Darvina balva.
Darvina balvas priekšteči
Gandrīz visām prēmijām ir zināms dibināšanas gads un dibinātāji, kā arī pastāv reāls balvu fonds, turpretī Darvina prēmijai nav neviena no šiem atribūtiem. Pirmās ziņas par tās pastāvēšanu (nosacītu, protams) tiek saistītas ar 1985. gadu, kad vienā no ASV datortīkliem, mūsdienu interneta priekštečiem, kāds nenoskaidrots tīmekļa lietotājs publicēja stāstu par cilvēku, kurš centies izvilkt no kokakolas tirdzniecības automāta tur iestrēgušu dzērienu bundžiņu, taču gājis bojā, uzgāžot sev virsū automātu. 1990. gadā, kad jau pastāvēja elektroniskais pasts, viens no nu jau interneta lietotājiem izsūtīja draugiem stāstu par bijušo lidotāju, kurš piemontējis savai automašīnai reaktīvās lidmašīnas dzinēju un nolēmis izmēģināt šo mistrojumu kādā no ASV Arizonas štata tuksnešiem. Mašīna ieskrējusies līdz ātrumam 900 km/h, taču 15 sekundes pēc starta ietriekusies kraujā. No tās vadītāja (kurš dzīvē nekad nebija eksistējis) palikuši pāri tikai zobu fragmenti.
Savukārt pirmās elektroniskās vēstules ar gada pašu idiotiskāko nāves gadījumu uzskaitījumu parādījās 1991. gadā. Vēl pāris gadu vēlāk parādījās pirmās mājaslapas, kurās tika runāts par Darvina prēmiju un izklāstīta tās koncepcija. Kurš bija pirmais, no kurienes nāk pats nosaukums «Darvina prēmija» jeb «Darvina balva», nevienam tā arī nav izdevies noskaidrot. Katras mājaslapas īpašnieks pats izlēma, kādus stāstus tajā publicēt, kam «piešķirt» prēmiju utt. Nebija nekādas prēmijas piešķiršanas komisijas, un arī stāstu ticamība daudz neatpalika no pasakas par neveiksmīgo lidotāju.
Attapīgā meitene Vendija
Situācija mainījās 1994. gadā, kad vienu no kārtējām mājaslapām par Darvina balvas tēmu «Darwinawards.com» izveidoja 21 gadu vecā amerikāniete Vendija Nortkata, kas tobrīd Stenfordas universitātē studēja mikrobioloģiju. Tāpat kā visiem pārējiem Darvina balvu pasniedzējiem, arī Nortkatai tas bija tikai vaļasprieks, un arī viņa veidoja savu internetā klīstošo nāves aprakstu reitingu un «pasniedza» savas Darvina balvas.
Tā kā Nortkatai bija pietiekami daudz laika, lai regulāri atjaunotu lapas saturu, tā ātri kļuva par populārāko līdzīgu interneta vietņu vidū, un meitene aptvēra, ka ir atradusi savu zelta dzīslu, kas ļaus īstenot izslavēto amerikāņu sapni. Nortkata patentēja vārdu savienojumu «Darvina prēmija» («Darwin Awards») kā tirdzniecības zīmi, pameta mikrobioloģiju un sāka ļoti veiksmīgu biznesu.
Sākotnēji Darvina prēmiju interneta demokrātiskajā vidē varēja piešķirt ikviens, taču tagad šīs tiesības ir tikai Nortkatai jeb misis Darvinai, kā viņa sevi bieži dēvē. Balstoties uz mājaslapā publicētājiem materiāliem, Nortkata ir publicējusi četras grāmatas, kuras kļuvušas par bestselleriem, pilnā sparā darbojas interneta veikals, kur tiek pārdota Darvina prēmijas simbolika un suvenīri. 2006. gadā ASV tika uzņemta mākslas filma «Darvina balva», bet pati Nortkata ir kļuvusi par vienu no ASV populārākajām plašsaziņas līdzekļu zvaigznēm.
Pati prēmijas piešķiršana (prēmija joprojām izpaužas tikai kā slava, naudas balvas nepastāv) ir pārvērsta par izrādi ar balsojumiem internetā. 2007. gada beigās, piemēram, uzvarēja patiess stāsts par diviem pusaudžiem, kuri bija uzrāpušies uz mājas jumta, lai nodarbotos ar seksu. Diemžēl viņi nebija rēķinājušies, ka jumts ir salīdzinoši stāvs, tādēļ arī pusaudžu mirstīgās atliekas no rīta atrada kāds taksometra vadītājs. Tā kā abi bija kaili kā no mātes miesām nākuši, policijai ne mazums nācās palauzīt galvu, kamēr izdevās saprast, no kurienes ielas malā uzradušies izģērbti līķi.
Darvina balvai gadu gaitā pieteikti desmitiem dažādu dīvainu nāves gadījumu. Piemēram, 2007.gadā kāds vācu pensionārs mēģināja cīnīties pret kurmjiem ar pašdarinātu elektrošoka iekārtu. Viņš iedzina zemē metāla stieņus, ko pieslēdza pie 380 voltu strāvas. 63 gadus vecais kurmju nelabvēlis gāja bojā no strāvas trieciena. Kurmji izdzīvoja.
2009.gada Darvina balva pēc nāves piešķirta diviem Beļģijas banku laupītājiem, kas mēģināja uzspridzināt bankomātu, lai tiktu pie naudas, bet neaprēķināja vajadzīgo sprāgstvielu daudzumu, tādēļ uzspridzināja visu banku un paši sevi.
Otrā vieta piešķirta kādam amerikānim, kurš iekļuvis satiksmes sastrēgumā, bet ļoti gribējis pačurāt. Viņš izkāpis no automašīnas, pārrāpies pāri lielceļa norobežojumam, bet nav pamanījis, ka atrodas uz tilta. Kritiens no 20 metru augstuma izdzēsa viņa dzīvību.
