Meklēju cilvēku ar pukstošu sirdi, ar kuru lietus laikā lēkāt pa peļķēm, lasīt
kastaņus un ēst pīlādžogas, smieties saulei sejā un pavārtīties lapās,
nogaršot lāstekas un uzcelt sniega veci, un kura pleca paraudāt un
apķert tāpat, neparko, ar kuru saprasties bez vārdiem, kuram piedāvāt
glāzi ūdens vai aveņu tēju, ar kuru svinēt jauno gadu mežā, trenkāt
saules zaķus, ar kuru smieties tramvajā un braukt uz Londonu, baudīt
dīvaino mākslu un pie omītes cept pīrāgus, lasīt margrietiņas. Tādu,
kurš nebaidās no ātruma, tādu ar kuru jūnija nakti staigāt iekš miglas
un barot pīles, un kuru paskatīties un pasmaidīt, kuram ticēt un
dāvināt zīmuļus, ar kuru dziedāt par 9 priekiem, kuram piezvanīt kaut 3
no rīta, lai pateiktu čau, ar kuru pētīt avīžu sludinājumus, mulsināt
vecus onkuļus un citus, jo viņi nesaprastu, kā var saprasties bez
vārdiem. Kuru mīlēt bez aizspriedumiem un stāvēt zem caura lietussarga,
un kuram uzrakstīt vēstuli, tādu, kurš
aprīļa vidū man piedāvātu nosvinēt ziemassvētkus, kurš man
teiktu-draugs, kurš ar mani strīdētos par siera cenām, tādu, kuram
patīk vecas un melnbaltas bildes, tādu, kurš nebaidītos raudāt un Tādu,
kas vienkārši būtu.
